|
LETA. Simtiem Igaunijas valstij nozīmīgas interneta adreses ar sufiksu ".eu" nonākušas dažādu uzņēmumu un privātpersonu īpašumā, jo Igaunijas valsts nav izrādījusi vēlēšanos tās reģistrēt, raksta avīze "Eesti Paevaleht".
Tiesības lietot tādus domēnus kā "riik.eu" (tulkojumā - "valsts.eu") tagad pieder holandietim, "vabariik.eu" ("republika.eu") - personai Bahamās, bet "eestimaa.eu" ("igaunija.eu") - latvietim Andrim Kaņepam.
Tikmēr domēns "www.eestivabariik.eu" (Igaunijas Republika) joprojām pieejams interesentiem.
"Igaunijas valsts ir bijusi ārkārtīgi pasīva, aizsargājot interneta lapas ar Eiropas Savienības domēna vārdu ".eu"," laikrakstam apliecināja Igaunijas ".eu" domēnus pārvaldošās kompānijas "Zone Media" pārstāvis Jānuss Putings.
Preču zīmju īpašniekiem un valsts institūcijām ".eu" adrešu reģistrēšanai bija priekšroka. Piemēram, Grieķijas valdība reģistrēja tūkstošiem adrešu, kam ir valsts, kultūras vai vēsturiska vērtība. Zviedrijas valdība pat iegādājusies adresi "rootsi.eu", kas nozīmē "zviedrija.eu" ... igauņu valodā.
"Eesti Paevaleht" ironizē, ka laimīgā kārtā vismaz adreses "eesti.eu" un "estonia.eu" piešķirtas Igaunijas valstij automātiski.
Kā jau ziņots, ar 2006. gada 7.aprīli ikvienam ir iespēja reģistrēt interneta adreses ar ".eu" domēnu. Reģistrēšanas kārtībā dominē vienkāršs princips - kurš pirmais piesakās, tas adresi iegūst.
Tādējādi adreses "peaminister.eu" ('" premjerministrs.eu") un "riigikogu.eu" (Rīgikogu - Igaunijas parlaments) nonākušas Arostes ģimenes īpašumā. Savukārt "valitsus.eu" ("valdība.eu") īpašnieks Džoels Tammets neslēpj, ka ar šo adresi vispār neko neplānojot darīt: "Es to paņēmu eksperimenta pēc." Arī Āre Ermpalu, kam pieder adreses "hiiumaa.eu" (Igaunijas sala Hījumā) un "paide.eu" (pilsēta Igaunijas vidienē) savu rīcību izskaidro līdzīgi: "Godīgi sakot, biju drīzāk pārsteigts, ka neviens cits tās nebija reģistrējis."
Ginters Veidenbergs, kurš reģistrējis desmitiem adrešu, ieskaitot "laen.eu" ("aizņēmums.eu"), "loodus.eu" ("daba.eu"), "liising.eu" ("līzings.eu") šādi rīkojies tāpēc, jo vēlāk vēlēsies pārdot adreses. "Man tā ir vienkārša investīcija," viņš paskaidroja.
Igaunijas kompānijas bijušas daudz uzmanīgākas. Saldumu ražotājs "Kalev" jau reģistrējis septiņas adreses ar sufiksu ".eu", sākot ar "kalev.eu" un beidzot ar "kalevipoeg.eu" ("kaleva dēls.eu"). Kompānijas mārketinga direktors Alars Pinks skaidro, ka "Kalev" jau sācis izmantot šīs adreses.
"Hansapank" sabiedrisko attiecību speciāliste Katrina Rahu informējusi, ka banka reģistrējusi 15 dažādas adreses. Par vienu adresi pat izcēlies konflikts, jo uz "hansa.eu" pretendē arī Lietuvas un Vācijas kompānijas.
Reģistrētas arī tādas interesantas adreses kā "armastus.eu" ("mīlestība.eu") un "jumal.eu" ("dievs.eu") - pirmā ASV, otrā - Holandē.
Visvairāk personu vēlējušās reģistrēt adresi "sex.eu", par kuru sacenšas 281 pretendents.
Igaunijas politisko partiju aktivitāte izrādījusies atšķirīga. Kamēr Reformu partija un Centra partija laikus iegādājušās ".eu" domēnus ar saviem nosaukumiem, Tautas savienības domēns "rahvaliit.eu" nonācis Tartu nekustamā īpašuma portāla pārziņā. Savukārt Centra partijas loceklim Virgo Kruvem pieder Tēvzemes savienības domēns "isamaaliit.eu".
Adrese "savisaar.eu" (Centra partijas priekšsēdētājs, pašreizējais ekonomikas ministrs Edgars Savisārs) pieder privātpersonai, bet "ansip.eu" (Reformu partijas priekšsēdētājs, Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips) - Grieķijas pilsonim.
Līdz šim reģistrēti vairāk nekā 2,5 miljoni domēnu ar sufiksu ".eu", no kuriem 6,097 (dati uz 2008. gada janvāri) iegādāti Igaunijā.
LETA
Copyright LETA-EPI
|
